...var efektīvi ārstēt traucējošos saaukstēšanās simptomus!

Saaukstēšanās ir viens no izplatītākajiem veselības traucējumiem. Vīrusu izraisītas saaukstēšanās rodas līdz pat četrām reizēm gadā (bērniem pat vēl biežāk). Bērniem bieži vien gada laikā ir desmit saaukstēšanās gadījumi. Tā kā ir vairāk nekā 300 dažādu veidu vīrusu, izslimota infekcija nenodrošina pastāvīgu imunitāti. Lai arī nav iespējams pretdarboties saaukstēšanos izraisošajiem vīrusiem, ir iespējams samērā veiksmīgi ārstēt saaukstēšanās simptomus, tādējādi nodrošinot atvieglojumu gan lieliem, gan maziem! Pat tad, ja nav reālas aizsardzības pret saaukstēšanos izraisošajiem vīrusiem, ir iespējams efektīvi ārstēt saaukstēšanās simptomus, lai, neskatoties uz saaukstēšanos, joprojām varētu justies labi!

Papildus tādiem simptomiem kā iesnas un kakla sāpes (reizēm arī paaugstināta temperatūra vai drudzis) saaukstēšanās simptomi var būt arī traucējošas galvassāpes, muskuļu sāpes, kā arī vispārīgas sāpes. Cilvēks jūtas vienkārši izmocīts. Par saaukstēšanās ilgumu mēdz teikt: „Trīs dienas sākas, trīs dienas ilgst un vēl trīs dienas pāriet”. Taisnība! Saaukstēšanās parasti ilgst apmēram vienu nedēļu un vairumā gadījumu šajā laikā pariet.

Saaukstēšanā pirmās izpausmes ir kņudinoša sajūta rīklē un nelieli drebuļi. Pēc tam pievienojas iesnas. Pēc dienas vai divām rīkles iekaisums un iesnas saasinās. Ievērojami pietūkusī deguna gļotāda apgrūtina elpošanu caur degunu. Šajā stadijā pacienti bieži vien sūdzas arī par galvassāpēm un/vai vispārīgām sāpēm. Kad vīrusi ir sasnieguši bronhus, infekciju ceturtajā dienā saasina mokošs klepus. Inficēšanās sekas daudziem pacientiem ir arī drudzis (vai paaugstināta temperatūra).

Saaukstēšanās ir infekcijas, kuras izplatās gaisa - pilienu ceļā: cilvēki klepo vai šķauda Jūsu virzienā. Katru reizi, kad tas notiek, gaisā nokļūst miljoniem vīrusu. Vairākas minūtes gaisā ir sīki pilieniņi, savukārt tajā nonākušie vīrusi var saglabāties pat vairākas stundas. Katras ieelpas laikā šie vīrusi nonāk citu cilvēku elpceļos. Vēl cilvēks var sarokoties ar citu cilvēku, kuram ir saaukstēšanās, bet pēc tam pieskarties mutei; pavisam nesen zinātnieki ir atklājuši, ka infekciju izplatībā milzīga loma ir tieši rokām!

Lai novērstu izplatību, pirmais profilaktiskais pasākums ir bieža roku mazgāšana. Par pārējo parūpēsies spēcīga imūnsistēma. Citiem vārdiem runājot, tā cīnīsies ar atlikušajiem vīrusiem. Ir zināms, ka vāja imūnsistēma ir daudz uzņēmīgāka pret saaukstēšanos nekā stipra!

Jo īpaši gada aukstajā laikā ir svarīgi saņemt pietiekami daudz vitamīnu un vairākas reizes dienā ēst svaigus augļus un dārzeņus! Imūnsistēmu stiprina arī atbilstoša fiziskā slodze un miegs.

• Saaukstēšanās risks palielinās zemā temperatūrā: Aukstumā samazinās organisma aizsargspējas, jo pasliktinās asinsrite gļotādā. Pietiek tikai ar salstošām pēdām, lai organisms, reaģējot uz signālu par aukstuma iedarbību, sašaurinātu asinsvadus.
• Saaukstēšanos var veicināt arī pārlieks siltums telpās: sausais gaiss sausina gļotādu (svarīgākā barjera, kura neļauj mikroorganismiem nonākt organismā) un tādējādi padara to uzņēmīgāku pret mikrobiem. Vīrusi vieglāk tajā iekļūst un nostabilizējas.
• Organisma aizsargspējas ļoti lielā mērā samazina arī stress: Samazinot stresa līmeni (piemēram, dienas laikā ieplānojot regulārus atpūtas brīžus), tiek stiprināta imūnsistēma un palielinās organisma aizsargspējas!

• Dienā jāizdzer vismaz divi litri ūdens! Tas palīdz mitrināt gļotādu! Sausa gļotāda ir labākā baktēriju un vīrusu vairošanās vide.
• Ir jābūt pietiekamai fiziskajai slodzei (vislabāk svaigā gaisā)! Tas attiecas arī uz gada auksto laiku, taču tad nedrīkst aizmirst silti apģērbties! Dodoties laukā rudenī vai ziemā, ir jāuzvelk šalle, cimdi un cepure. Ziemā organisms zaudē daudz siltuma, un īpaši daudz siltuma tiek zaudēts caur galvu.
• Ir nepieciešams pietiekams un veselīgs miegs! Pētījumi liecina, ka pietiekams miegs aizsargā pret infekcijām! Miegam nepieciešamais laiks dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgs, taču parasti tas ir no sešām līdz desmit stundām. Viens no stūrakmeņiem saaukstēšanās, gripas un citu infekcijas slimību ārstēšanā ir gultas režīms.
• Sabalansēts uzturs! Tas ietver arī pietiekamu vitamīnu uzņemšanu. Te noder aptiekās iegādājamie vitamīni.
• Imūnsistēmas treniņš, lietojot pārmaiņus aukstu un karstu dušu, ejot saunā, kā arī trenējot izturību.
• Mazgājiet rokas vairākas reizes dienā.
• Regulāri vēdiniet telpas un nepieļaujiet gaisa izžušanu.
• Ja iespējams, rudenī un ziemā izvairieties no uzturēšanās vietās, kur ir daudz cilvēku. Tieši šajā vietās vīrusi apdraud visvairāk!

Ja tomēr saaukstējaties, stāvokli var atvieglot, veicot sekojošo:

• Pietiekami daudz laika atpūtai
• Pietiekami daudz laika miegam
• Pārbaudīti mājas apstākļos izmantojami līdzekļi (piem., aukstuma bloki uz kakla un/vai lieliem, inhalācijas…)
• Pietiekami daudz svaiga gaisa
• Pietiekams gaisa mitrums telpās

Centieties nesmēķēt, jo indīgās gāzes jau tā bojātās gļotādas stāvokli var pasliktināt vēl vairāk.

• saaukstēšanās ilgst vairāk nekā desmit dienas
• ir stiprs drudzis, vai arī ja drudzis vai sāpes pat pēc medikamentu lietošanas saglabājas ilgāk par divām dienām
• atklepotās krēpas ir dzeltenzaļā krāsā. Tādā gadījumā ir iespējams, ka infekciju ir izraisījušas baktērijas, un tās ārstēšanai var būt jālieto antibiotiskie līdzekļi
• rīkle kļūst samērā sāpīga, vai arī sāpes ilgst vairāk nekā trīs dienas
• uz mēles vai rīkles gļotādas ir balts vai dzeltens aplikums, jo tas var liecināt par sēnīšu izraisītu infekciju
• uz mandelēm ir strutaini punktiņi

Saaukstēšanās galvenie simptomi ir iesnas, sāpes kaklā (rīklē) un galvassāpes. Šī slimība ir iespējama jebkurā gada laikā. Turpretim iespēja saslimt ar gripu ir tikai epidēmijas laikā, kad „ceļo” gripas vīrusi. Citiem vārdiem - vasarā gripas epidēmijas parasti nav. Īstā gripa sākas samērā strauji, smagā formā un ar spēcīgu drudzi, kuru, lietojot līdzekļus drudža mazināšanai, vai nu nav iespējams mazināt vispār, vai arī izdodas samazināt tikai nedaudz. Vēl viena izteikta pazīme ir spēcīgas muskuļu sāpes.

Ir svarīgi uzsākt ārstēšanu nekavējoties, jo pretējā gadījumā gripas vīrusi var daudz vieglāk iekļūt organismā, un cīņā ar tiem tiek zaudēts kritiski svarīgais laiks.

Infekcijas slimības (piemēram, gripa) ir lipīgas. Inficēšanās riska dēļ PVO (Pasaules Veselības organizācija) iesaka vakcinēties visiem, lai pasargātu sevi un apturētu slimības izplatību. Jo īpaši ieteicams vakcinēt bērnus, gados vecākus cilvēkus, grūtnieces un pacientus, kuriem dažādu pamatslimību dēļ ir lielāks komplikāciju risks. Tā kā gripas vīrusi ir ļoti mainīgi, katru gadu parādās aizvien jauni vīrusu paveidi, un šī iemesla dēļ vakcinācija ir jāveic katru gadu.